Ne vienmēr mantojuma lietas notiek gludi un var izveidoties situācija, kad mantinieku starpā rodas nesaskaņas. Mūsu juridiskā biroja profesionāļi var Jums palīdzēt ar palīdzību juridiskos jautājumos un veiksmīgi sakārtot visu, kas saistīts ar mantojuma lietām, sniedzot šādus pakalpojumus:

  • juridiskās konsultācijas saistībā ar mantojumu, mantojuma līguma vai testamenta sagatavošanu;
  • mantojuma prasības sagatavošanu un uzturēšanu tiesā;
  • pārstāvību ar mantojuma lietu izpildi saistītos jautājumos.

Kāpēc nepieciešams juridiskais atbalsts mantojuma lietās?

Jurists Jums palīdzēs izprast juridiskās nianses, kas jāņem vērā sagatavojot mantojuma līgumu vai testamentu. Strīdus gadījumā, lai nezaudētu Jums pienākošos mantojumu, jurists Jums palīdzēs sagatavot dokumentus mantojuma prasības celšanai tiesā, kā arī pārstāvēs Jūsu intereses tiesvedības procesā.

Savlaicīga juridiskā pakalpojumu sniedzēja piesaiste Jums palīdzēs precīzāk sasniegt Jūsu vēlamo rezultātu un neradīs Jums liekus izdevumus un zaudējumus, kas var rasties nesakārtotu mantojuma lietu dēļ.

Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības. Mantojums pēc savas juridiskās formas ir juridiska persona. Līdz brīdim, kad mantojumu iegūst mantinieks, mantojuma masa ir patstāvīgs civiltiesiskās apgrozības subjekts, kas var iegūt tiesības un arī pildīt saistības.

Pieaugot zināšanu līmenim un sociālai labklājībai kopumā, kas, protams, ir saistīts ar aktīvu pieaugumu, mēs uzdodam sev jautājumus, – kas notiks ar manu mantu pēc manas nāves, kas parūpēsies par maniem tuvajiem un kā šos jautājumus sakārtot atbilstoši manām vēlmēm. Šos jautājumus ir iespējams nokārtot ar līgumisko mantošanu vai arī testamentu.

Gadījumos, kad nav noslēgts attiecīgs mantojuma līgums vai mantojuma atstājējs nav atstājis pēdējās gribas rīkojumu – testamentu, tad mantošana notiek saskaņā ar likumu – likumiskā mantošana, kuras pamatā ir mantojuma atstājēja un likumisko mantinieku tuvākās un tālākās ģimenes un radniecības attiecības pēc pamatprincipa, ka vispirms manto tuvākie.

Praksē mēdz būt gadījumi, kad ar mantojuma līgumu vai testamentu tiek atraidīti neatraidāmie mantinieki, un šāda rīcība ir pretrunā ar normatīvo regulējumu, tādējādi ir apstrīdama no neatraidāmo mantinieku puses, kas ir laulātais, lejupējie radinieki (bērni, mazbērni), bet to neesamības gadījumā – tuvākās pakāpes augšupējie radinieki.